Cepumi bez piena

Gāju satikties ar Speidžu,pie skolas. Stāvu pie pieturas,jo negribu sēžot iestaipīt biksēm ceļus,kurus tā pat dienas gaitā iestaipīju. Gaidu,gaidu. Skatos uz skolu,iedomājos,ka drīz jau atkal būšu tur,būsim tur. Skatos uz skolas sētu,tur daži spēlē bumbu. Tas viss tik ļoti tuvojas..

Piecas minūtes kavē. Normāli it kā,bet es tomēr zvanu. Pēc kāda laika paceļ,viņa guļot,redz. Miegamice,labi,eju pie viņas,un pa ceļam atceros,ka aizmirsu viņas lietussargu. Nekas,rīt. Eju,eju,aizeju,viņa tāda pusaizmigusi atver durvis,un smieklīgi apsēžas virtuvē. Ēdam cepumus,viņa vēl maizi. Cepumi bez piena,nepierasti,bet šā vai tā gardi. Vēl pasēžam,viņa sataisās,la la la,un ejam laukā.

Satiekam Lāsmu,aizejam līdz jūrai. Ejam atpakaļ,un daudz ko pārspriežam. Satiekam Kristīni un Džeinu,pasēžam,parunājam,tās aiziet,ejam tālāk. Zvanu Sabīnei,kura spiedz klausulē,tad nejauši viņu satiekam. Un tad satiekam Elīnu,visas četras ejam uz priekšu,uz priekšu,uz priekšu. Kāpiņās normāli parēcam,bija tik jautri. Nike tējkanna (wahaha),to tikai mums saprast,jā,jā. Tad aizgājām uz veikalu,atkal Sabīni satikām,un Lāsma aizgāja mājās,un tā. Un mēs tad kaut kur nebūt vēl mazliet,ak,jā,skeitparkā. Tad uz mājām itkā,bet es gribēju ieiet XL Salā,kaut ko nopirkt,bet tur arī tagad tikai līdz 22 strādā. Tikai,wtf,kopš kuriem laikiem? Labi,paķērusi stieni,eju mājās. Pēc nepilnām piecām minūtēm jau atkal Speidža zvana. Mums patīk sarunāties ejot mājās,ir jauki. (Nulles tarifs rullē ^__^)

Visu rītu meklēju bildi jaunajam bloga izskatam,rezultāts ir tāds,kā tagad. Man patīk. Galvenais,ka zaļi.

Tagad es esmu nogurusi,man nāk miegs,un es cenšos tikt ar visu skaidrībā. Man atkal sāk krist uz nerviem Liepāja,drīzāk šeit esošā sabiedrība,daži cilvēki,kas ļoti māk visu čakarēt. Bet tomēr,visas lielās domas es centīšos atstāt aukstajiem rudens un ziemas vakariem,kad mājasdarbi izpildīti un pa televizoru nekā prātīga neiet. Jāsaņem sevi rokās,jāapēd jogurts,un jāiet gulēt.

Mēs katrs ejam savu ceļu,un dažreiz tie sastopas..