Šī diena sākās ar šādām domām - dabūt naudu,aiziet nopirkt kredītu un uzziņot Speidžai. Bet veikalā,pie kases man paspēja uzziņot Sabīne. Tarampapam,un es jau gāju pie viņas,sarunājusi arī ar Speidžu tikties. Nu jā,aizgājām uz parku,kur tik pat kā neviena nebija. Tad uz kāpiņām,uz jūrmalu,un atpakaļ. Tad Sabīnei bija jāaizbrauc pie omas,bet mēs ar Speidžu gājām pie viņas.
Es biju gaidījusi kaut ko šaušalīgi iebiedējošu,bet Kārlis mani tikai sabaidīja. Jeb, 'The Exorcism Of Emily Rose' nemaz nebija tik baisa filma. Īstenībā es noraustījos tikai vienā,pavisam nebaisā vietā,no kaut kāda trokšņa. Pārējo filmu vienkārši norēcām,un izdomājām,ka no tās filmas sanāktu laba parodija. One,two,three,four,five,SIX,noooo,i'm okay,i'm doing my joga,vļēee (wahaha)
Vēl mēs ēdām garšīgu kūku,un Speidža apēda daudz sieru. Ņah,ņah,arī tā viņa teica.
Tad mums atkal piebiedrojās Sabīne,sataisījāmies,un gājām atkal. Gar Alekša mājām,kur satikām viņus,un caur traķenes sētu uz skeitparku. Jā,jau atkal. Un man bija jautri,pat nezinu kāpēc. Vienkārši daudz smiekli. Un tad man zvana Emīls,saka,lai stāvam. Labi,stāvam. Atbrauc ar slidām,mazliet pēc bamšļa smako un prasa uzpīpēt. Sagribēja,ne? Labi,mēs turpinam savu ceļu,un viņš arī,tikai pa asfaltu,nevis dumju Un mani pārsteidza tas,ka parkā bija cilvēki. Jā,jā. Ak,un Sabīne dabūja kaut kādu kaņepīti,no omas dārza,viņai tur tās esot pa pilno. Man gan šķiet,ka šī nav tā īstā,no kuras var baigi apkurīties,bet kaut kas jau ir. Tikai kas? To nu gan es nezinu. Katrā ziņā,puikas bija sajūsmā,un jau uztina,bet piekurīt gan nesanāca,jo nav taču izžāvēta,nu (cirvisms). Jā,jā,es vēljoprojām smējos,un atdarinot Speidžas 'nestresošanu' uz Emīlu,es viņu apgāzu. Pati sevi pārsteidzu..
Tad mēs,daži,gājām pie Andža uzkurīt ūdenspīpi. Nu,par cik laukā nekurījās,gājām siltumnīcā. Blah,blah,Andrejs aizgāja,blah,blah,un pēkšņi - izslēdzās gaisma. Tas patiešām bija baisi.. Bet ja man telefonā neskanētu kārtējais Sum41 gabals,būtu vēl baisāk,jo būtu taču kluss,un mēs noteikti kaut ko - neko dzirdētu. Labi.. Pēc laika saņēmāmies,un gājām ārā. Priekš pulksten vienpadsmitiem tomēr ir pārāk tumšs,bet labi. Ejam mājās. Viss tiešām ir pārāk tumšs.. un vēss. Ar Elīnu vēl sazvanamies un smejamies vēl pa telefonu. Gan par neko,gan par kaut ko,gan arī par to,kas mums katrai savā galā notiek apkārt. Man,piemēram,bija tā,ka viens kaut kāds,pārkāries pār žogu,sajūsmināti bļāva 'vo pizģēēēts' man no mugurpuses. Tas bija smieklīgi dumji.
Es mīlu 'Danone Smile' jogurtu,viņš ir tik gaaaaaaaaaaaaaards!
This fairytale could turn to a nightmare. But do We want that?
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru