05.08.09

Šodiena fragmentos

Pamodos. Un neskatoties uz to,ka pa nakti pieēdos ar pankūkām,jutos ļoti izsalkusi. Uz galda ieraudzīju maisiņu,kurā bija daudz kokosa bulciņu. Vienu ātri apriju,tad man palika slikti. Iegāju virtuvē. Un tad es aiz laimes iespurdzos -Uz galda stāvēja jauna,neattaisīta zemeņu tējas paciņa! Es to paņēmu,mazliet noskrubināju to plēvīti un sāku ošņāt. Tā es kādu pusstundu,sēžot pie datora,to noošņāju,jo aizmirsu,ka tā tomēr ir jāpievieno karstam ūdenim ar cukuru un jādzer. Tad es to atcerējos un garšoja labāk nekā parasti. Mmm..

Satiku Elīnu un aizgājām uz parku. Pirmais,ko dzirdēju,bija,ka kāds izšķaidīja sev galvu uz rampas. Nu,tīri vienalga,jo es nezinu to cilvēku. Bet traki,traki. Tad aizgājām līdzi puikām,kuri gāja peldēt. Saule krastā tā karsēja,ka mums pašām ļoti,ļoti sagribējās peldēt,bet mums nebija peldkostīmu un ar drēbēm/veļā/bez arī negribējās. Tad mēs kaut ko tur kāpiņās un tad atpakaļ uz parku. Visiem stilīgajiem bija konfekšu rokassprādzītes,man gan nē. Neteikšu jums,vai tas nozīmē,ka esmu nestilīga,vai pārāk stilīga. Ha.

Kaut kad vēlāk ieraudzīju Sabīni un Endiju,aizskrēju līdz viņām. Tad Endija aizgāja,un Sabīne ar mazo brāli nāca uz skeitparku pasēdēt. Mazais mūs smīdināja ar visu ko. It īpaši man patika frāze 'tu esi ledus laikmeta rampa,tu sīkais ziloni!' Vēl viņš kaut ko teica par ledus laikmeta koku,kaku un vēl sazinko. Vienkārši saskatījies Ledus laikmetu,nu ja. Un tad Sabīne viņu veda mājās. Es paliku,gaidīju viņu atpakaļ. Viņa atnāca ar Māri un Andreju un piedāvāja man iet peldēt. Neatteicos,bet par cik man nekā nebija līdzi (ne peldkostīma,ne dvieļa),es aizgāju uz mājām tam pakaļ..

Es domāju,ka nosalšu,bet ūdens bija pat ļoti silts. Gaiss arī. Un tik smukas debesis,viss atspīd uz ūdens virsmas,un vēl tas skaistais pilnmēness.. Baigi feini (šito vārdu es sen nebiju lietojusi). Jūrā laikam sāk uzrasties medūzas un es gandrīz pazaudēju savu rokassprādzi. Un pēc peldēšanās mums ar Sabīni kaut kā aizgāja ciet un mēs piekliedzām visu jūrmalu. Tas bija diezgan jautri,vienalga,ka stulbi,bet jautri. Pēc tam odi baigi koda,un tas bija bezgala nepatīkami.

Man patīk iet vakarā,kad jau sāk krēslot pa to ielu,par kuru jau vienreiz rakstīju. Un vēl man patīk pilnmēness šonakt.












Nu jau es galīgi sastrīdējos ar māti. Viņa ir neciešama. Bļaustās. Tad runā klusi. Tad nolamā. Un tad izliekas,ka nekas nav noticis. Tad vēl kaut ko piedraud. Paklusē. Un tad mēģina man pielīst.. Vairāk nekā kaitinoši,neciešami,un tamlīdzīgi.

Tagad es gribu tikai divas lietas. Raudāt un Tevi..

0 komentāri:

 
 
Copyright © e.b.
Blogger Theme by BloggerThemes Design by Diovo.com