Lielais,melnais mākonis

Deviņos no rīta nav gudri cept picu,turklāt ar negaršīgu desu. Bet vismaz vēlāk bija kafijas slim un maizītes un toster siers ar Otto un Gustavu. Un lietus arī man tika,turklāt daudz. Gustavs vēl ielēca peļķē tā,lai manas labās kājas bikšu stara būtu pilnībā slapja.. Bet tik un tā,jauka diena. Kad es beidzu gruzīties par lietu,es atslābinājos,un man pat iepatikās. Bet šā vai tā,mājās gribējās.

Mana labā puse esot foršāka par kreiso. Bezsakars? Nu,kam vajadzēs,tie sapratīs..

Mamma bija ļoti dusmīga,ka es tā izmirku. Bet kāds gan viņai sakars? Ne jau viņa ir slapja. Nu jā,varbūt mātes rūpes,bet ne jau tik pārspīlētas..

Plānoju tuvākajā laikā nopirkt beidzot normālas tumbas,ar visu sabūferi (vai kā to vārdu raksta. Nu,jūs jau zināt,tā bumsī-bumsī kaste..). Sen jau bija laiks,bet nu.. ievilkās,tā pamatīgi. Bet vienalga,es gribu šokolādi.

Vienā lietā domas laužās uz pusēm. Ir ļaunā Elīna,un mīļā Elīna,un tad seko sviests galvā. Bet tad tas drīz pazūd,jo es to izsmērēju maizītēs.. Tomēr - tā sarakste mani mazliet izbrīnīja. Un vienalga,es dzīvoju tālāk,un man tas izdodas pārāk labi..

Un rīt es kārtīgi izmācīšos. Jā.

P.S. Man ļoti iepatikās High Contrast. Music is Everything.