Patīk,ka ārā ir apmācies,vējains un silts. Patīk,kā pēc ilgiem laikiem šodien garšo zemeņu tēja - neparasti labi. Eju pa ielu,klausos tik kādas piecas dziesmas no deviņdesmit,un slīkstu domās. Kad iznirstu no tām,esmu jau mājās,skolā vai vēl nezinkur,un kāds izmisīgi cenšas pievērst manu uzmanību,lai kaut ko pateiktu. Kaut to pašu 'čau'. Stundās nemitīgi kaut ko muldu,nīdu,ka gribu ēst/mājās/laukā/kaut kur,klusi smejos,vai arī mēģinu ieurbties grāmatā. Pēc skolas gan es slaistos pa skaisto,un dusmojos par kārtējo nesaprotamo mājasdarbu algebrā. Varbūt vēl kaut ko. Un tad es agri eju gulēt,jo man agri nāk miegs,un man tā patīk. Tas gandrīz atkārtojas katru dienu,bet tomēr katru dienu savādāk,un man tas patīk. Nav rutīna,ir labi.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru