Lai vai cik arī viss nebūtu jauki,man beigās tik un tā vienmēr gribas tikai un vienīgi bezrūpīgi gulēt.
Gulēt,un gulēt.
Jā.
Vārtīties pa gultu katru dienu.
Gluži,kā sestdienas rītā.
Arī svētdienas..
Un kamēr nepienāks trešdiena,man gribēsies trešdienu.
Nekas īpašs,bet būs jauki.
Pēc tam gan nezinu.
Un es aptveru to,ka braukšu uz Rīgu tagad,kad man to vairs tik ļoti nevajag.
Ak,šī likteņa ironija.
Ak,jā.
Vēl man gribas ābolu Kiss.
Jā,ābolu Kiss un gulēt,gulēt.
Ā,
Šodien bijām pie medmāsiņas.
Un es esmu vai nu sarāvusies,
vai nu nestāvēju gluži taisni,
vai nu viņa nemāk mērīt,
bet pirms pāris mēnešiem vēl es biju par 1-2 cm garāka.
Un Mārtiņam ir šausmīgi forši,pūkaini mati!
Aaaawwww..
Un es vēljoprojām domās smejos..
Eju uzvārīt zemeņu tēju.
Piecas karotes cukura.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru