Pietiks dejot,ejat ārā,mēs drīz slēdzam ciet!

Tā Otim un Kārļū teica Rimi apsargs. Man viņš nepatika,jo viņš uz mani savādi noskatījās. Jā,es vakar sagaidīju savu telefona zvanu,un gāju laukā ar viņiem. Bez jakas bija diezgan vēsi. Bet tas nekas. Galvenais,ka beidzot viņus satiku. Un jā,mani atkal brutāli izvārtīja zālītē un es gandrīz pazaudēju savu telefonu. Pazaudēju jau arī vienu brīdi,bet ātri vien atradu. Un mūsu pēdas paliek centrā,pie tā rotaļlietu veikala jeb svaigs betons.

Šodien atkal aizvilkos līdz viņiem,un mēs tur vienkārši gulējām čupiņā. Es ik pa brīdim izkritu no gultas,bet parasti tas bija speciāli. Man tā patīk dažreiz. Un tad mēs aizvilkāmies uz Rimi. Tad Kārlim bija jābrauc mājās,un es gāju mājās,un man uznāca besis. Bet tieši šobrīd man viss ir vienalga. Man jāsakārto istaba un tā tālāk,bet ne tagad.. Viss pohuj.

Vispār manā galvā ir liels sviests,jo man te daži sit kanti,tikko Otis zvanīja un pateica,ka rokai nav labi,un man vēl dažam labam jāatbild uz īsziņu. Arī ķīmija jāuzraksta un vēsturē klade jāpārraksta..

Atļaušos ielikt vienu bildi no piektdienas,ceru,ka mani par šo nesitīs.

Tas ir īpašais kociņš Elīnu ielenkumā!