11

Precīzi divsimt dienas līdz vasarai. Uz klades vāka uzzīmēts černobiļas lācis. Vēljoprojām neciešu adīšanu. Gribu uz Placebo,bet man nespīd. Un protams,pierādās,ka daži cilvēki mani dēvē par to,kas paši ir.
Šodien ir vienpadsmitais datums. Tas man atgādināja,ka Beatei patīk skaitlis vienpadsmit. Tas savukārt atgādina vecos,labos laikus un vasaras sākumu,kad mēs desmitos no rīta gājām sauļoties kāpās,bet arī tur bija vēss vējš,tāpēc mēs sauļojāmies skeitparkā. Tad atbrauca Kārlis ar Gaili,un Kārlis pateica kaut ko smieklīgu,tikai īsti neatceros ko. Bet tagad vairs tā diez vai būs.
Pašlaik esmu lielākoties ļoti apmierināta ar savu dzīvi,gandrīz viss ir tieši tā,kā vajag. Pārējās ir lietas,kuras kā vajag vienkārši nevar būt vai arī nekad nav bijušas tā,kā vajag. Viss vienkārši ir pa plauktiņiem. Tas ir labi,jo es sēžu zem tiem un smejos. Un es smiešos tik ilgi,kamēr šie plauktiņi sabruks man tieši uz galvas.

some people will never have brains,
and the worst part is that they think that
they already have them.