- ō,re kur Elīna!
Manā prātā ir pamironis. Gandrīz tukšums. Nevienas pašas liekas domas. Diezgan liela vienaldzība. Viss grozās tikai ap svarīgāko. Prieks par to,ka cilvēki šodien priecājās mani redzēt. Gandarījums par savām sekmēm. Koncentrēšanās uz skolas dziesmu konkursu. Domas par viņu un par to,ko diez pašlaik dara manas mīļās. Par pārējo vai nu smejos,vai vienalga. Daudz mazāk domu,daudz mazāk problēmu. Dažreiz tā arī ir labāk. Šoreiz.
Bet bija viens mirklis šodien. Man likās,ka atkal snieg,pat ļoti. Es pieskrēju pie loga,nekā tamlīdzīga ārā nebija. Kāpēc? Pretīgo zāļu blakuseffekti? Varbūt. Pasmejos un vienalga. Atkal.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru