09.11.09

Cilvēki baltos halātos

Lai vai cik ļoti tam negribas ticēt,ārā tik tiešām ir sākusies sasodīti nejauka ziema,jo man ar visu ziemas jaku,cepuri un šalli nebija silti. Tik ļoti ilgojos pēc vasaras siltuma un mīkstās zāles.. Vēl apmēram divsimt dienas.
Biju pie ārsta. Poliklīnikā šorīt bija vairāk cilvēku nekā parasti. Tas man parasti nepatīk,jo ejot cauri gaitenim,es jūtu kā skatieni urbjas man mugurā. Man patīk tikai tie mazie bērni,kuriem es uzsmaidu,un tie piemīlīgi nokautrējas,taču uzsmaida pretī. Kabinetā es uzturējos pavisam īsu laiku. Man izklausīja plaušas,paskatījās kaklu,izrakstīja varen pretīgas zāles,uzrakstīja atbrīvojumu no sporta līdz 17.novembrim,pierakstīja mani uz poti un pateica,ka šonedēļ jābūt mierīgai,nekādas ballītes. Viss,uzredzēšanos. Tad es devos uz centru. Man nepatiks nevieni zābaki,divi mēteļi bija tīri jauki,austiņas nenopirku,bet nopirku sev rozā ar baltu,rūtainas kedas. Nedomāju,ka nopirkšu vēl kaut ko rozā,bet viņas tomēr ir tīri jaukas,pat ļoti. Kad pārrados mājās,tūlīt pat sāku gatavot ēst un neslikti pieēdos. Tagad es meklēju un rakstu diskā dziesmas skolas dziesmu konkursam. Protams,ka visu lielo darbiņu daram mēs ar Lauru,kā vienmēr. Bet kurš gan cits?
Nirvana - Territorial Pissings

0 komentāri:

 
 
Copyright © e.b.
Blogger Theme by BloggerThemes Design by Diovo.com