un īsu brīdi paskatīties no malas uz visu,kas notiek. Būtu jauki,ja tas būtu iespējams,bet tā ir tikai kārtējā nepiepildāmā un neiespējamā vēlme..Sestdien bija jautra ballīte,bet šķiet,ka man tuvāko laiciņu vispār ballītes nespīd. Riebīgs klepus,kakla sāpes,temperatūra 39,9 °C. Jā,es esmu slima,pēc ilgiem laikiem tā pa īsto,un šī nedēļa man ir norakstīta - pa mājām vien. Labākajā gadījumā,ceturtdien varēšu iet pie ārsta. Es nezinu kā es to izturēšu,jo es drīkstu tikai gulēt,skatīties televizoru vai lasīt grāmatas (laikam tiešām būs jālasa grāmatas,jo televizors jau ir apnicīgs). Man vienīgi patīk tas,ka nav jāmācās un nav nekas jādara,bet labāk tad es eju uz skolu atsēdēt deviņas stundas,nekā mājās nojūgties,netikt ārā un ar pašu slimību mocīties. Bez tam,ļoti riebīga lieta ir tā,ka es nejūtu ēdienam garšu.
Es pazūdu uz ilgāku laiku.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru