Rīts sākās ar patīkamu vārtīšanos gultā,kaut gan es tā daru ļoti reti,tāpat kā brokastošanu gultā. Tiesa,tostermaizes nebija tik gardas,jo māte nepielika pietiekami daudz kečupa,bet tas nekas. Varēja arī viss būt savādāk,kā vienmēr. Un tomēr,sestdienu rītiem ir īpaša,paģiraina aura,kaut arī dzērusi nebiju necik un neko citu apreibinošu arī nelietoju.
Tā. Pēc it kā ilgiem laikiem satiku gan Gunu ar Lauru,gan Speidžu. Jenots! Pūciņš! Ponnčiks! Backspace! Nu jā,jautri..
Un vēlāk Laura zvana:
- Jā?
- Kā sauca to dzīvnieku?
- :DDD Jenots.
- Jenots,ja? Guna skaipā ierakstīja,ka sesks. :DD
Jā,tās ir manas mīļās blondīnes.
Vienkārši patīkami pavadīta diena. Esmu nedaudz nogurusi,jo nepilnā pusstundā aizgāju no rietumu centra uz ezerkrastu II. Domāju,ka esmu pelnījusi vēlreiz labi izgulēties.
2 komentāri:
Cik pasaule tomēr maza..
Tas tiesa.
Ierakstīt komentāru