zemenes,atmiņas un datumi

Es atceros,ka pirms pāris mēnešiem kāroju pēc lielas saldu zemeņu bļodas.. Tagad man tāda jau kuro stundu stāv acu priekšā,bet es.. es to labprāt atdotu kādam citam. Esmu tās saēdusies pietiekami daudz,lai pati justos kā tāda liela zemene. Nē,nu nav jau tā,ka man negaršo,man vienkārši apnika un es vairs nevaru. Es labāk gribētu ķiršus.

Jā,ir kārtējā bezmiega nakts. 2:24. Un tad,kad ir bezmiegs,ir trīs varianti: es tumblrojos, es spēlēju kādu dumju spēlīti vai arī es gremdējos atmiņās. Šoreiz laikam ir trešais variants,jo.. es vienkārši gribu atcerēties,kas bija pirms tam un vēl es gribu zināt datumus,he he. Divdesmitpiektais,vai divdesmitceturtais,bet ja skaita citādāk,tad.. nezinu vēl,bet cerams,ka uzzināšu.. Un,velns parāvis,es tikko izlēju kolu. Cik tas bija sasodīti veikli,es teikšu. Bet tā jau nebūtu es,ja kaut kas tāds neatgadītos. Nē,kur nu..

Šodien sapratu,ka man patīk šokēt cilvēkus. Patīk viņus izbrīnīt un likt viņiem domāt ''ak dievs,kā tā var'' vai tamlīdzīgi. Es nezinu kāpēc,bet man tas vienkārši patīk. Tas sagādā tādu kā gandrīz baudu.

Varbūt arī tāpēc,ka man patīk atšķirties. Varbūt ne vienmēr un visās situācijās,bet nu.. patīk gan.

Vēl man patīk tas,ka mana apdegusī mugura vairs nav nemaz tik apdegusi,tātad arī vairs nemaz tik ļoti nesāp. Un es vairs neizskatos pēc pārcepināta solārija zaķa.. vai arī es pieradu. Lai nu kā,esmu apmierināta.

Un vēl man patīk manas vecās rokassprādzes,kuras šodien atradu. Sasodīti patīk. Nu labi,varbūt ne tik ļoti,vienkārši frāze ''sasodīti patīk'' skan ļoti forši.

Vispār.. es iesāku par tām zemenēm. Un,ak jā,ķirši. Mmmm.. Bet.. Paga,nē. Nē,es tomēr negribu arī ķiršus. Es gribu lielu,saldu un sulīgu apelsīnu.