1

Pirmais jūlijs. Mazliet neticami,vai ne? Kaut arī mani nepamet sajūta,ka vasara ir tik tikko sākusies,jāatzīst,ka viena trešdaļa no tās jau ir izdzīvota. Bet es droši varu apgalvot,ka šī vasara ir daudz jaukāka,nekā pagājušā. Ir daudz atšķirību,mazāk garlaicības,mazāk skumju un,godīgi sakot,arī mazāk mana stulbuma. Taču to pat pārāk veiksmīgi kompensē citu cilvēku stulbums,kurš nudien pēdējā laikā atkal liek par sevi manīt.. Bet tas nekas,mani tas tomēr īpaši neskar,laikam gan tāpēc,ka man ir diezgan vienalga.

Aizvakar nedaudz pasēdēju skolas piesmakušajā aktu zālē un paklausījos nelielu informāciju par dziesmu svētkiem. Es jau biju samierinājusies ar ne pārāk jauko domu,ka man nāksies dzīvot kaut kādā skolā veselu nedēļu,bet še tev - izrādās,ka tās būs tikai 3 dienas. Tas mani priecē.

Vakar bija lieliska diena. Nezinu,viss bija kā parasti,diena jūrmalā,bet labsajūta.. tfu,nu pašsajūta bija ļoti laba. Nu ja,tad jau arī sanāk,ka bija labsajūta.

Mamma mani iepriecināja ienākot manā istabā ar jaunu grāmatu rokās. Spēle Ar Uguni. Bada Spēļu otrā daļa,kuru īstenībā ļoti gaidīju,bet par to biju aizmirsusi. Nu jau esmu tikusi līdz vienpadsmitajai nodaļai. Aizrauj! Kā es mīlu labas grāmatas..

Un šodien.. Bija kora mēģinājums. Puskoris vairs īsti nemāk dziedāt,man padziedāt ir grūti,nemāku vairs vilkt elpas pareizi un kakls arī drīz sāk sāpēt. Atkal secinu no jauna - dziedāt ir māksla,bet dziedātprasme ir jātrenē. Pēc tam.. devāmies uz jūrmalu. Viļņi bija vienkārši awesome, vienīgi mēs visi gandrīz palikām bez peldkostīmiem/peldšortiem un es pamatīgi sabijos,kad ūdens bija nedaudz pāri galvai un sarijos ar to.. Traki,bet viss kārtībā,esmu dzīva. Un tad tur tā,un šitā,un te nu es esmu. Ēdu tās apnikušās zemenes un dzeru pienu.