Man šodien saplīsa šortu rāvējslēdzējs, jau atkal kurpe, tagad es sēžu un cepu zefīriņus virs sveces liesmas un man viss vairāk vai mazāk ir vienalga, plus vēl tāds jokains smaidiņš uz sejas. Tikko sāku arī rakstīt sarakstu ar lietām, kas jāpērk skolai, pēc mammas lūguma. Vispār to daru labprātīgi, jo kaut kā vairs (vai varbūt tikai šodien) nav tā, ka paliktu skumīgi, drūmi vai slikti, izdzirdot vārdu skolu.. Vienkārši šodien man ir vienalga. Vairāk tādas bezrūpīgas dienas, kā šī, tad dzīve liekas jaukāka. Bet aizrauties arī nevar, jo drīz jau atkal būs jāpaliek nopietnai.. 

Bet es nekad neesmu nopietna pavisam. Nekad.