2010

- Nu, tad līdz nākamajam gadam!

Bija tik neiedomājami dīvaini tā pateikt. Bet tā nu tas sanāk, jo viņu satikšu tikai pēc pusnakts.. 

Atkal ir pagājis vēl viens gads.

Es atceros, kā šis gads sākās, kāda es biju tad un kāda esmu tagad, kas izdevās un kas nē, kādi sapņi piepildījās, kuri mērķi īstenojās, kādi cilvēki nāca un aizgāja, un kādi palika manā dzīvē.. Es atceros to visu, visu, un vēl, bet es neticu, ka pēc dažām stundām tas viss jau būs tā kā pagaisis - šis gads būs pagājis, un to visu varēs pieskaitīt pie tādas, kā sen aizgājušas pagātnes..

Bet tam ir jānotic, jo laiks iet uz priekšu un mēs arī. Vienīgais, kas ir jādara - paņemt visu labo, kas no šī gada ir palicis, līdzi, dodoties pretī nākamajam, bet visu, ko nevajag, atstāt aiz durvīm, kuras šonakt aizvērsies. Un es nekad nevarēšu tās atvērt, varbūt vienīgi paskatīties pa atslēgas caurumu.. Bet domāju, ka arī tas nebūs vajadzīgs. Priekšā ir jauns gads, kas man ir kā iespēja jaunam - labākam sākumam. Es zinu, ka es jau pagājušoreiz gribēju tā, bet man neizdevās.. Tāpēc vien šoreiz tam vienkārši ir jāizdodas..

Un tomēr - es jūtu, ka šoreiz man vajadzēs vēl kādu laiciņu, lai tam patiešām noticētu. Pagaidām gribas vēl atcerēties, kā bija, kas bija..

Mazā, iemūžinātā šī gada daļa. Bija taču jauki...

Tagad man gribas teikt lielu PALDIES. Visiem tiem, kas ir bildēs, tiem, kuri vispār bija ar mani, tiem, kuri nebija ar mani, bet tik un tā kaut kā iejaucās manā dzīvē vai ikdienā, un arī tiem, kuri nebija, un vispār šim gadam, un.. jā.

Nu, un ko lai vēl saka? Laimīgu jauno, zaķīši un kaķīši, laimīgu jo laimīgu, laimīgāku par visiem iepriekšējiem kopā!

Tagad es nevaru sagaidīt to jauno gadu ar jaunajām iespējām, un.. ballīti šonakt.