Vakar bija jau otrā jaukā diena pēc kārtas. Aizvakar, pēc trīs dienu mājās pūšanas, es biju laukā un kārtīgi izstaigājos un aizgāju arī uz hokeju un tā, kas bija jauki, un arī vakar atkal bija jauki. Jau atkal paciemojos pie mīļuka, tad satikām mazliet Agnesi, un tad jau devāmies uz pavisam citu pusi, un pa to laiku es mīļukam mācīju izrunāt vārdu tumblr, tas man ir tā iesēdies mazliet atmiņā, jo tas bija diezgan smieklīgi.
Un tad, pēc ilgiem laikiem, es ciemojos pie Speidžī. Biju aizmirsusi, cik jauka ir viņas ģimene, bet vakar atcerējos, jo mēs visi kopīgi vismaz divas stundas spēlējām kārtis. Tas bija ne tikai jauki, bet arī ļoti jautri, jo mazā Elizabete ir lidvāvere, es māku švepstēt, viņas tētis māk Toronto akcentu un vēl daudz smieklīgu iemeslu.
Ejot mājās es izbaudīju tik burvīgi un lēni sniegošu sniedziņu, kādu vēl nekad nebiju redzējusi. Tas bija skaisti. Un pat auksti nebija, ja pusi ceļa es nogāju bez cimdiem rokās un tās nepavisam nenosala!
Tagad ir jau pusdivi, un es pamodos mazliet pirms vienpadsmitiem, un man prieks, ka nepamodos atkal pusvienos, vai pat vēl vēlāk. Man ir ļoti iepaticies iet gulēt ap diviem un mosties ne agrāk par vienpadsmitiem (Ja neskaita mirkļus, kad es pamostos, piemēram, piecos, tā kā šorīt, un nesāku klausīties mūziku) Ko es darīšu tad, kad atsāksies skola? Brr.. Labi, es laikam labāk nedomāšu par to. Labāk baudīšu brīvdienas.
Ak, un jā, šonakt bija tāds sapnis.. Atceros visu pārāk detalizēti. Un labāk nerakstīšu. Viss, ko varu no tā secināt ir tas, ka arī tagad dēļ tā (ne sapņa) mans prāts ir mazliet sajaucies, bet tikai prāts un tikai mazliet, tā kā tas ir.. Nu, tas nav nekas.
..don't pay him any attention
cause he had his turn
and now he's gonna learn
what it really feels like to miss me!
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru