ziemassvētīgi

Visur nenoliedzami valda Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Visur. Ieejot mākslas skolā, es sajūtu ziemassvētīgu smaržu, un tad ieraugu mandarīnus, piparkūku cepumus.. Nākot mājās, sniegs nekaunīgi saldē manu seju, bet tam nav nozīmes, jo tas tomēr silda manu sirdi. Un klusums, nepārprotams klusums, kas spēj palēnināt manu gaitu un likt pielāgoties tam lēni virzoties uz priekšu, neskatoties uz to, ka mājas ir pēc pāris metriem, un man salst. Un, visbeidzot, ieejot mājās, es ieraugu ziemassvētīgus saldumus - piparkūku krēma kūkas un konfektes.. Vēl trūkst dažas lietas līdz pilniem Ziemassvētkiem, bet, par cik vēl pilnu Ziemassvētku nav, tad tās arī nevajag.
Tas viss ļoti uzlabo manu noskaņojumu, jo arī man patīk visa šī Ziemassvētku padarīšana, kaut arī ir pietiekami daudz iemeslu, lai tā nebūtu, un tomēr.. Man patīk!
Un es laikam sapratu, ka kaut kas ir noticis, vai notiek, un , ka atkal būs kaut kā.. Skaisti, bet tas atkal var sagādāt problēmas, ja es neko nemainīšu .. sevī. Bet tas lai nu paliek pie manis arī.
Vēl pamanīju, ka veidošanas skolotāja ir mainījusi savu attieksmi, protams, labā nozīmē. Un sapratu, ka man patīk tas, cik ķerta viņa ir.
Un izdomāju, ka es gribētu cigaretes, kuras garšo un smaržo pēc Ziemassvētkiem.