pirmie siltie saules stari

Pamodos no saules spilgtās gaismas istabā, tik sen tā nebija noticis. Un šonakt vēl sapņoju, ka, pastaigājoties pa dārzu, ieraugu pirmo sniegpulkstenīti, kura izspraukusies no sniega, un teicu, ka tas laikam ir pavasaris. Un ko man tagad domāt, ko man teikt? Protams, ka gribas uzreiz likt visas cerības uz to, ka pavasaris nav aiz kalniem. Taču par ātru labāk nesapriecāšos un neiespringšu, jo nav patīkami aprauties un palaist visu prieku vējā.
Bet tas viss nenoliedzami dāvā jaunu pozitīvismu manai ikdienai, vismaz šodienai - pat doma, ka rīt jau atkal jāiet uz skolu, liekas simpātiskāka nekā iepriekš. Pavasaris laikam ir sācies, tikai manā galvā.
Slidotavā biju veselas divas reizes, taču savu formu atguvu tikai otrajā. Ja godīgi, pirmā reize bija garlaicīga un arī ledus bija diezgan draņķīgs, un, protams, bija vēl dažas negatīvas nianses.. Bet tas viss atmaksājās.. otrajā dienā. Bet pa to laiku, kamēr tā otrā diena pienāca.. es vienkārši izkusu. Gan fiziski, gan morāli.
..Man tik tiešām ir paveicies vairāk nekā visai pasaulei kopā. Vismaz es tā domāju.
Tagad laiks mācīties un gatavoties jaunajai nedēļai skolā. Šķiet, ka mani gaida ne viens vien kontroldarbs un konsultācijas.. Jāsāk pieradināt sevi pie neslinkošanas.