Pēdējā janvāra diena patiešām ir skaista. No rīta debesis ar sauli spēlēja tik košas krāsu rotaļas, ka es jau atkal sailgojos pēc bilžu aparāta. Un tā nebeidz spīdēt - vēl tagad tā debesīs, visus mākoņus aizbiedējusi, smaida, un tā vien šķiet, ka pavasaris sēž jau uz palodzes, šūpo kājas un gaida, kad sniegs nokusīs. Arī es gaidu.
Bet pagaidiet.. Pēdējā janvāra diena patiešām ir pienākusi. Mazliet neticami, laiks skrien vēja.. vētras spārniem. Bet patīkami, jo, kā jau teicu - pavasaris jau ir sācies manā galvā, apmeties uz dzīvi manā prātā. Manī atkal mostas tā sajūta, kura ziemā bija piemigusi.. Tikai es vēl īsti nemāku pateikt, kāda.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru