Cenšos pamosties, vai arī neaizmigt, īsti nezinu. Gribu kaut ko saldu, ar ko panašķoties, bet mājās nav pilnīgi nekā. Tikai kaut kāds medus, kas negaršo pēc medus, un vēl cukurs. Varbūt arī kāda zapte. Varētu izcept pankūkas, bet rokas galīgi neceļas kaut ko darīt, mugura arī sāp, kājas sāpēs tikai rīt. Priecāties varu par to, ka nav sliktas dūšas, nav galvas sāpju un vēders negriežas. Un tik un tā - atkal ir tā nožēlojamā sajūta.. Bet rīt man pavisam noteikti būs brīvdiena.
Ballīšu Elīna laikam pamazām atgriežas. Pamazām, jo viņa nespēj vēl pēc tik ilga pārtraukuma nodejot līdz rītam, bet gan tikai līdz kādiem.. četriem? Nu, es neatceros īstenībā, bet minu, ka kaut kā tā varētu būt. Bet man patika viss, izņemot nogurumu un aukstumu, kas mani un vēl dažus piemeklēja pēc tam. Tāpēc laikam arī ballītes pirtiņā ārpus Liepājas ziemā taisīt nevajag.. Bet bija labi. Man pat bija personīgais miesassargs Rūdžmāsters un garšīga ābolu dzira. Tagad tikai vajadzētu dabūt bildes no Ilzes, kuras noteikti ir sasodīti smieklīgas.
Bet es brīnos, ka man nesāp kakls.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru