Šodien esmu izpildījusi apmēram piecdesmit uzdevumus matemātikā. Smadzenes kūp, sajūta tāda, ka galva drīz eksplodēs, nokritīs vai vienkārši izslēgsies. Jūtu, ka sapņos rādīsies parabolas un visādi citādi ģeometriski, un arī algebriski brīnumi.. vai arī murgos. Dažreiz liekas, ka skola prasa par daudz. Nu, vismaz tā, lai būtu laba skolniece. Ar viduvējību es nekad nespētu samierināties.
Un ko man gribētos? Šobrīd man gribētos pavisam nejēdzīgi vārtīties dīvānā, skatīties televizoru un dzert tēju. Un mīļumu, protams, ka viņu.
Gribu brīvdienas. Kaut gan nē, vienkārši gribu brīvāku stundu grafiku un simts reizes mazāk mājasdarbu.
Man šķiet, ka savu bēdu vairāk vai mazāk esmu izsūdzējusi, un tagad.. pabeigšu zīmēt pēdējo parabolu. Ugh!
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru