vau!

Beidzot esmu mājās. Kaut gan, godīgi sakot, man nemaz negribas teikt, ka beidzot, jo mājās atnācu ļoti negribīgi.  Turklāt, tā mājīguma sajūta, kurai tagad vajadzētu būt, joprojām mani nav piemeklējusi. To laikam būšu atstājusi tur, no kurienes nācu - pie Fēliksa. Un vēl nedaudz dīvaini ir tas, ka mamma ar mani praktiski gandrīz nerunā.. Parasti gan viņa vaicā visu, ko vien var. Šoreiz gan viņa pavaicāja, vai esmu ēdusi un ko, tas arī viss.
Lai nu kā, šīs bija lieliski pavadītas brīvdienas - bez jebkādiem liekiem satraukumiem, gandrīz nekas nesaistījās ar skolu, tikai vienas vienīgas izklaides, atpūta darot visu, ko vien tīk.. Un galvenais, ka ar mīļiem un arī vienkārši foršiem cilvēkiem. Forši! Tikai tagad atkal, tā teikt, jāpieslēdzas atpakaļ realitātē, un beidzot jāiemācās tēma vācu valodā un jāsāk darīt arī viss pārējais... Lai arī cik liels slinkums man nebūtu. Un jāpārvar visi satraukumi, kuri mani jau piemeklē..
Viss būs labi, jo viss jau atkal iet uz augšu!