Ir noticis tik daudz pa šo laiku.. Deviņpadsmitais datums bija visskumjākais manā mūžā, taču vakardiena arī ne par ko labu neliecināja. Sajutos bezmazvai nolādēta... Bet pārējās dienas bija daudz maz labas, arī šodiena - uztaisījām nelielu fotosesiju uz mola. Un aizvakar bija jauka ballīte pie Lauras.
Nu jau ir daudz vieglāk. Atceros, kā citi nepārtraukti uzsvēra to, cik es esot līdzīga viņam. Man nemaz nelikās, ka tik ļoti, nelikās tā līdz vakardienai. Vakar es to pati ieraudzīju, stāvot pret spoguli, pamanīju tos pašus vaibstus, kas viņam, un ka arī māsīcas teiktais apstiprinājās - man ir tādas pašas acis, kā viņam. Vēl es atceros arī visus tos stāstus, kuri tika par viņu stāstīti, līdz es aizmigu. Jā... Ir tik ļoti žēl, kad mīļš cilvēks aiziet. Īpaši jau tad, ja tev vēl bija tik daudz lietu padomā, kas vēl kopā ar viņu jāpaveic.. Bet ko darīt, tāda ir dzīve - kad tā kaut ko iedod, tad tā kaut ko arī atņem.
Un tā turpinās.
Tagad manas uztrauktās domas virzās divos virzienos - skolas un slimnīcas. Esmu tik daudz iekavējusi, un vismīļākais cilvēks pasaulē neveiksmes dēļ tagad guļ slimnīcā. Paldies dievam, vai varbūt arī kādam citam, bet paldies, ka nekas nopietni traks viņam nekaiš. Jācer uz to labāko, un kaut kā jāmēģina sākt mācīties.. Bet es jūtu, ka tas nebūs viegli, jo man ir tāda sajūta, ka vasara jau ir klāt, un, par cik skolā neesmu bijusi divas nedēļas, liekas arī, ka brīvdienas ir sākušās. Bet nu jāsaņemas, vēl eksāmeni, vēsture.. Brr. Bet es to paveikšu.
Tagad, kā jau visiem tas ir zināms, ir Lieldienas, taču man nav nekāds Lieldienu noskaņojums. Vai man kādreiz tāds ir bijis? Šķiet, ka nē, jo šajos svētkos nekā tāda nav - viena vienīga ākstīšanās ar olām. Nekā interesanta. Bez tam, parasti es olu kaujās neuzvaru. Bet tas arī kaut kā neliekas tik svarīgi..
Un tieši šobrīd manas rokas smaržo pēc smiltīm. Tik vasarīga smarža! Un šķiet, ka arī saule nedaudz mani ir pieķērusi, kaut arī neticu tam. Ir tikai aprīļa beigas, bet ir jau kā vasarā. Super!
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru