Viss, kas šobrīd notiek ar mani, ir tik ļoti prātam neaptverams... Un tomēr - tagad es sapratu, kāpēc tik daudzu manu sapņu tulkojums ietvēra divus vārdus - laika maiņa.
Te nu tā ir - mana tēta dvēsele lidinās apkārt, bet es pati esmu savos otrajos laukos - Nītaurē, pirmo reizi savā mūžā. Beidzot esmu satikusi savus brālēnus, māsīcu, otrus vecvecākus, un arī vecvecmāmiņu, kurai pēc gadiem diviem būs visapaļākā jubileja no visām. Es uzzināju, ka pagājušovasar tētis bija aizceļojis uz Franciju. Un sapratu, ka viņš visu zināja, tikai nevienam neteica, slēpa to, lai neuztrauktu mūs.. Eh, un ne tas vien. Es vienkārši jūtu, ka mani sagaida vēl daudzi notikumi, daudz kas mainīsies. Jau tagad šis tas ir mainījies - man ir pilnīgi cits skatījums uz dzīvi. Tagad es patiešām apzinos, kas ir problēmas, un ka viss tas, par ko es čīkstēju, bija tīrie sīkumi, tīrs nekas. Kaut arī dzīve nekad nav mani tik ļoti lutinājusi kā citus, es priecājos par to, jo tieši tas ir mani darījis par tik stipru cilvēku, kāda esmu tagad, nevis par kārtējo, izlutināto nīkuli, kura sūdzas par visu un tajā pašā laikā - neko.. Te mana domas izpaušana apraujas, tālāko domu es nevaru uzrakstīt. Tā sēž prātā, bet ārā nenāk.
Bet es zinu, ka viņš vienmēr būs ar mums. Tās nav nekādas mierinājuma runas, vai arī kas tamlīdzīgs. Tā tiešām ir, vistiešākajā šo vārdu nozīmē. Varbūt daudzi nesaprastu, padomātu, ka neesmu normāla, bet.. Tas vienkārši ir jāpiedzīvo pašam. lai saprastu un noticētu. Bet to es nevienam nenovēlu.
Tagad es sēžu šeit - gultā, ar datoru klēpī, pa vaļā esošo logu var dzirdēt suņu rejas, kā brālēni spēlē bumbu un redzēt vien pāris mākoņus un maigi zilas debesis. Domāju par to, ko rīt darīsim Cēsīs, un otrdienu.. Tas būs smagi, taču mēs tam tiksim pāri. Ja jau tagad mēs visi, kopā turoties, esam nomierinājušies..
Vispār, šeit ir jauki. Te ir tīrs gaiss, labsirdīgi cilvēki.. Protams, es neizturētu šeit ilgi, jo esmu pilsētniece, un te nav nekādas dižās ērtības, sākot ar mājas stāvokli un beidzot ar sabiedrisko autobusu švako kursēšanu. Dzīvot gan te var, jā, bez šaubām, taču.. Es jau tagad ilgojos pēc mājām. (Jā, pēc tām pašām mājām, kurās es pēdējā laikā vēlējos atrasties pēc iespējas mazāk. Kaut arī tur ir tik ļoti uz nerviem krītošā oma..) Pēc Liepājas. Pēc Fēliksa, Elīnas, Signes, Otto, Anetes, Lauras... Bet drīz jau es būšu mājās.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru