Kāpēc arbūzam ir sēklas?

Šorīt pamodos no tā,ka galvā skanēja daža laba dziesma. Pamodos un ieslēdzu viņu telefonā. Un tad sekoja kārtējais raudiens. Attapos,piecēlos sēdus. Uzvilku savas mīkstās čības,kuras nelikās vairs tik mīkstas. Nekas vairs nelikās tāds,kā iepriekš. Viss bija zaudējis kaut ko. Es īsti nezinu ko. Mazliet jēgas,mazliet krāsas.. Visu,kas kopā veido kaut ko. Un bez šī kaut kā ir grūtāk pasmaidīt. Apjautu,ka vakardienu esmu vienkārši noraudājusi. Nevis noslaistījusies,kā parasti. Vismaz šorīt ir maaazlietiņ labāk.

Vakar vakarā izrakņāju skapi. Nevis tikai savus pāris plauktus,bet arī visu pārējo. Atradu baltu jaku,kura man patīk,un kuru ilgi nebiju vilkusi,un arī zaļo pazudušo jostu. Un kaut kādas kurpes,par kurām biju pilnīgi aizmirsusi. Tātad,nebija veltīgi. Sēdēju pie rakstāmgalda un kaut ko rakstīju. Likās,ka ir skolas laiks un es sēžu,mācos. Dīvaina sajūta. Bet tad es atjēdzos,jo mamma bija ienākusi manā istabā un paziņoja,ka tētis šodien itkā atbrauks. Viss ko teicu,bija- Ō. Ko gan vēl lai es varētu teikt? Neko.

Logs bija vaļā,ārā pūta draudīgs vējš. Es apsēdos uz palodzes un skatījos,kā vējš purina koku zarus. Jutu vieglu vēsmu gar kājām. Notecēja vēl viena asara. Mamma pamanīja (brīnos,ka tik vēlu). Izjautāja. Atbildēju. Bet ne pilnīgi atklāti. Un viņa teica- Ja jau te tev tik ļoti ir apnicis,tad mēs varam braukt citur,kur gribi tu. Tikai tad,kad dabūsim tā vairāk naudas.. Šie vārdi tagad liek man domāt. Domāt daudz. Ko es īsti gribu?

Zinu. Es tik ļoti tagad gribētu patrinkšķināt ģitāru. Tas ir nomierinoši,pat ja nemāku spēlēt. Un es gribu iemācīties,bet pagaidām tas nesanāks,jo man nav ģitāra,un man nav naudas ģitārai,un naudas man vispār nav. Vienmēr manā ģimenē ir bijušas problēmas ar naudu. Tāpēc arī es nevaru darīt tās lietas,kas man tik ļoti patīk.. Ahh,kāpēc es vispār to visu šeit rakstu? Laikam tāpēc,ka es vairs nevaru to visu paturēt sevī.. Jo ko gan dara krūze,kad tā ir pilna,bet tajā lej vēl ūdeni? Tā pārplūst. Un es esmu krūze. Lūk,tā.

Latviešu tautas ticējums- Ja mana oma laista dārzu,tad vēlāk līs.Ak,kaut viņa nelaistītu..
Un,starpcitu,vēl tikai četrpadsmit dienas jeb precīzi divas nedēļas līdz bīčpārtijam! Tas priecē.