Lūk,tā

Kliedziens,kurš sevī ietver vienu,ne pārāk labu vārdu. Jā,es atkal pēc ilgiem laikiem ieskrēju ar pieri vaļā atstātajās skapja durvīs. Vēlāk vēl to pašu vietu apdedzināju ar matu taisnotāju. Cilvēki skolā uz mani skatījās šķībi,jo brīžiem man rokās bija mani spilgti rozā dūraiņi. Jā,rīta pusē man bija auksti,bet vēlāk jau sāku atzīt,ka šodien tomēr ir siltāks. Vai kāds mani būs sadzirdējis? Varbūt. Kontroldarbos veiksmīgi nošpikoju ar špikeriem uz krēsla. Un atklāju,ka 58.kabinetā ir gaiši zaļas sienas,man tur patīk. Datorā atradu Mika - Grace Kelly un tagad dziedu līdzi. Domās smejos,jo es taču teicu,ka tā notiks.. Gribu gulēt zaļā zālītē,lūkoties zilajās debesīs,mākoņos tajās,un pūst pieneņu pūkas. Domāju,ko darīt tālāk,jo diena taču nav beigusies,bet laikam jau,ka nekur nedošos. Šī diena ir savādāka,nezinu kā un nezinu kāpēc,bet ir. Nenopietnāka. Bet man tas patīk.